Ar maziem solīšiem pretī lielām pārmaiņām. Intervija ar Juri Čeiču par ceļu uz digitālo izaugsmi.

Digitālā transformācija – jēdziens, kas daudziem joprojām šķiet svešs un pat biedējošs. Tomēr aiz tā slēpjas nevis sarežģīti roboti, bet gan praktiski soļi, kas palīdz mums strādāt gudrāk un dzīvot labāk. Šobrīd šī tēma ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, jo visa Eiropa, tostarp Latvija, tiecas uz vienotu mērķi: līdz 2030. gadam panākt visaptverošu digitālo izaugsmi, nodrošinot, ka lielākā daļa iedzīvotāju pārvalda digitālās prasmes un pakalpojumi ir ērti pieejami ikvienam. Par to, kāda ir Vidzemes reģiona digitālā gatavība un kāpēc ceļā uz labāku dzīves kvalitāti pirmais solis jāsper pašam, sarunā atklāj Juris Čeičs, Valmieras Attīstības aģentūras digitalizācijas virziena vadītājs.

Kas ir Tava definīcija digitālajai transformācijai?

Daudziem šis jēdziens asociējas ar kaut ko ļoti sarežģītu, jo vārds “transformācija” pats par sevi ir ļoti jaudīgs. Ja tam vēl pievienojam vārdu “digitālā”, cilvēki nereti nobīstas – šķiet, ka tūlīt uzņēmumā ienāks robots un visus “pārveidos”.

Bet patiesībā digitālā transformācija, it īpaši mazos uzņēmumos, sākas ar pavisam nelielām izmaiņām procesos. Piemēram, darbs ar datiem: sākt uzkrāt informāciju par tirdziņos pārdoto apjomu, vēlāk šos datus kvalitatīvi analizēt un pieņemt uz tiem balstītus lēmumus. Arī tas jau ir viens no digitālās transformācijas posmiem. Tā nav obligāti jāuztver kā pilnīga uzņēmuma reorganizācija; tās ir daudzas mazas lietas, kuras, laika gaitā viena otru papildinot, ļauj uzņēmējam pēc kāda laika pateikt: jā, manā uzņēmumā ir notikusi digitālā transformācija.

Kāpēc uzsver datu digitalizāciju? Vai uzņēmums nevar sākt ar citām jomām?

Mūsu pieredze darbā ar uzņēmumiem, kuri vēršas pēc atbalsta, rāda – lai notiktu jebkādas lielākas izmaiņas, jāsāk ar pašiem pamatiem, un tā ir datu digitalizācija. Datiem ir jābūt ciparu formātā, tiem jābūt viegli pieejamiem un analizējamiem. Vidzemes mazajos uzņēmumos mēs redzam, ka šis pirmais solis bieži vien vēl nav sperts.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Jo tikai pēc tam mēs varam runāt par nākamo soli, piemēram, mākslīgo intelektu vai automatizācijas rīkiem. Ja nav datu digitālā formā, šie nākamie soļi vienkārši nav iespējami. Bieži vien tieši šeit veidojas plaisa: uzņēmēji apmeklē seminārus par sarežģītām tehnoloģijām, nobīstas vai nesaprot, kā tās ieviest, jo viņiem nav iedota sākotnējā “recepte” – tāpēc ir jāsāk ar savu datu sakārtošanu.

Kas būtu šie pirmie soļi mazam vai vidējam uzņēmumam, lai uzsāktu ceļu uz digitālo izaugsmi?

Mēs zinām, ka mazo uzņēmumu vadītājiem parasti patīk radīt un ražot ar savām rokām, bet “papīra darbi” un sēdēšana pie datora, ko prasa darbs ar datiem un to digitalizācija, šķiet apgrūtinoša. Tas bieži vien bremzē procesu. Mans ieteikums – aiziet uz kādām reģionā notiekošām “vieglajām” apmācībām, lai saņemtu vajadzīgo grūdienu. Tur uzņēmējiem ir iespēja būt vienā telpā ar pasniedzēju un citiem uzņēmējiem, kuri saskaras ar līdzīgām problēmām neatkarīgi no nozares un lieluma, un iegūt lielāku izpratni par pirmajiem soļiem tieši sava uzņēmuma kontekstā.

Būtiskākā atziņa, kas jāsaprot: šo pirmo posmu nevar pilnībā nopirkt kā ārpakalpojumu. Jā, var nolīgt kādu, kurš manuāli savada ciparus Excel tabulā, bet pašam uzņēmējam ir jāizprot, kur šie dati rodas un ko tie liecina par viņa biznesu. Sākotnējais posms ir jāizprot pašam, jo viss pārējais vēlāk būvēsies tieši uz šiem pamatiem.

Kāda šobrīd izskatās reģiona digitālā gatavība?

Valmieras Attīstības aģentūra kā Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIC) kontaktpunkts Vidzemē veicam uzņēmumu digitālā brieduma testēšanu. Interesanti, ka rezultāti mēdz krasi atšķirties pat starp līdzīga tipa uzņēmumiem. Taču visvairāk pārsteidz kāds cits novērojums: kad uzņēmums pilda atkārtotu testu pēc gada, rezultāts mēdz būt sliktāks nekā pirmajā reizē.

Kā tas iespējams? Gada laikā, izglītojoties un vairāk iedziļinoties digitālajās tēmās, uzņēmēji sāk saprast procesus daudz dziļāk. Tas atspoguļo zināmo Sokrāta nezināšanu: jo plašākas kļūst zināšanas, jo skaidrāk apzināmies savu zināšanu robežas. Ja sākumā uz visiem jautājumiem atbilde bija pārliecinošs “jā”, tad vēlāk parādās šaubas, piemēram, vai uzņēmums tiešām ir pilnībā gatavs kiberuzbrukumam? Tas nav nekas slikts, tieši pretēji – ir panākts svarīgākais: cilvēks ir pa īstam izpratis, kas viņa uzņēmumā notiek ar digitalizāciju.

Vai ir pamats uztraukumam par mūsu digitālo līmeni?

Es neredzu pamatu lielam uztraukumam, jo mūsu digitalizācijas līmenis kopumā ir salīdzinoši augsts. Latvijā ir pieejami ļoti labi valsts un pašvaldību digitālie pakalpojumi – portāls latvija.lv, e-veselība, internetbankas, e-paraksts. Cilvēki ir bijuši spiesti šīs sistēmas izmantot, un tas dabiski ir attīstījis iedzīvotāju digitālās prasmes. Bez šī spēcīgā valsts sektora grūdiena mēs būtu daudz vājākā pozīcijā.

Tas, kas mums pietrūkst, ir vēlēšanās šīs prasmes izmantot kā savu biznesa priekšrocību. Bieži vien traucē stereotips, ka digitalizācija sniegs tūlītēju atdevi un nauda tūlīt “nāks”. Patiesībā procesu uzlabošana uzreiz nesamazinās izdevumus. Tā ir domāšanas kļūda – cerēt, ka, ieviešot jaunu mājaslapu, produkciju uzreiz sāks pirkt vairāk. Digitalizācija ir nepārtraukts pilnveides process, kurā rīks ir tikai palīgs procesu uzlabošanai, nevis brīnumlīdzeklis tūlītējai peļņai.

Kas vēl attur uzņēmējus no aktīvākas digitalizācijas?

Bieži tās ir sākotnējās izmaksas un nezināšana. Ja runājam par e-komerciju, nepietiek tikai ar produkta ievietošanu platformā. Veikalu neviens neapmeklēs, ja nebūs reklāmas, bet tās ir izmaksas, kuras mazie uzņēmēji bieži neprot precīzi aprēķināt. Pārdošana digitālajā vidē maksā naudu, un, ja uzņēmējam pašam nav šo zināšanu, tas kļūst par šķērsli.

Šeit gan es ieteiktu izmantot ārpakalpojumu. Digitālajā sektorā inovāciju ir arvien vairāk, konkurence spiež cenas uz leju, un pilnais serviss kļūst pieejamāks. Uzņēmējam nav jābaidās no ārpakalpojuma, ir tikai jāatrod uzticams partneris un pirms izvēles izdarīšanas nedaudz jāpaanalizē piedāvājumi.

Kāda loma šajā visā ir jaunradītajai platformai “Digital Vidzeme”?

Valmieras Attīstības aģentūra strādā ar plaša mēroga digitalizācijas projektiem. Mēs redzam, ka uzņēmēji pie mums vēršas, jo esam reģionā pamanāmi, taču viņi bieži neredz citas atbalsta iespējas, kas pastāv ārpus mūsu aģentūras. Tāpēc radās dabiska vajadzība pēc vienotas platformas – digitalvidzeme.lv, kur visa informācija būtu pieejama vienuviet.

Mēs katrs mēdzam atrasties savā informācijas burbulī, un līdz šim Vidzemē nebija vienotas vietas, kur apkopot visu reģionā pieejamo atbalstu. Turklāt platforma nav domāta tikai uzņēmumiem – arī iedzīvotāji tur var atrast iespējas apgūt jaunas prasmes tepat reģionā, nemērojot garo ceļu uz Rīgu. Otra būtiska sadaļa ir digitālie veiksmes stāsti. Vidzemē tiek radīti fantastiski produkti, ko pārdod visā pasaulē, un mēs vēlamies par tiem stāstīt, lai iedvesmotu citus un lepotos ar mūsu cilvēku paveikto.

Ko reģiona iedzīvotājiem un uzņēmējiem sagaidīt nākotnē?

Lai gan šobrīd divi lielie projekti, pie kuriem strādājam, tuvojas noslēgumam, mēs jau esam iesaistījušies nākamajos posmos. Turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, palīdzēt jaunu produktu radīšanā un veikt digitālā brieduma vērtēšanu. Nākamais lielais solis ir attīstīt ciešāku sadarbības modeli ar visiem Vidzemes atbalsta sniedzējiem, lai aktuālā informācija regulāri un ērti nonāktu līdz platformai digitalvidzeme.lv.

Kāds ir tas pirmais, mazais solis, ko Tu ieteiktu spert ikvienam uzņēmējam?

Pirmais un vienkāršākais solis – atnāciet pie mums un izveidojiet sava uzņēmuma digitālās attīstības ceļa karti. Tas neuzliek nekādas finansiālas saistības. Pat ja procesā ir sava deva birokrātijas, mēs to uzņemamies uz saviem pleciem. Rezultātā uzņēmējam būs skaidrs virziens un viņš būs mūsu redzeslokā – tiklīdz parādīsies piemērotas mācības vai atbalsta pasākumi, mēs par tiem informēsim.

Tāpat ir vērts piesekot sociālo tīklu profiliem, kas runā par jaunumiem digitalizācijā. Atrodoties šādā informācijas laukā, interese rodas dabiski, un tur, kur ir interese, dzimst arī jaunas idejas. Mēs neizbēgami virzāmies uz to, ka viss kļūs automatizētāks un digitālāks. Mans mērķis ir panākt, lai Vidzemē šī plaisa starp tehnoloģijām un reālo darbību būtu pēc iespējas mazāka. Aicinu uzņēmējus vismaz saredzēt šīs iespējas – aizbraukt uz kādu konferenci vai vienkārši sākt sekot līdzi aktualitātēm.

Platformas Digital Vidzeme darbība balstās ne tikai uz Valmieras Attīstības aģentūras iniciatīvu apkopot informāciju, bet arī uz ciešu sadarbību. Platforma nav radīta pašmērķīgi – tā ir dāvana Vidzemes reģionam. Tāpēc aģentūra aktīvi uzrunā sadarbības partnerus, aicinot dalīties ar informāciju par pieejamo atbalstu, tādējādi radot vēl vienu spēcīgu komunikācijas kanālu vietējiem iedzīvotājiem.

Tāpat turpinās darbs pie veiksmes stāstu meklēšanas. Uzņēmumi, kuriem ir pieredze digitālajā attīstībā vai kuri radījuši inovatīvus produktus, tiek aicināti neklusēt un vērsties aģentūrā, lai par viņu sasniegumiem uzzinātu visa Vidzeme. Kopīga lepošanās ar reģiona cilvēku paveikto ir labākais stimuls turpmākai izaugsmei. Vairāk informācijas https://digitalvidzeme.lv/